Testēšana ar virpuļstrāvu (ET)
Testēšana ar virpuļstrāvu ir viena no nesagraujošās kontroles metodēm, kas pārbauda objektus (pamatmateriāls vai metinātie savienojumi), kas izgatavoti no elektrisko strāvu vadošiem materiāliem. Metode ļauj atklāt virsmas un zem virsmas esošos defektus. Testēšanai izmanto elektromagnētiskās strāvas devējus, kas palīdz atklāt metāla trūkumus: tukšumus, citu vielu ieslēgumus un citus defektus.
Kad uz objektu iedarbojas ar mainīgu elektromagnētisko lauku, tajā rodas virpuļstrāvas. Virpuļstrāvai veidojot elektromagnētiskos laukus, materiāla neviendabīgumi palielina virsējā slāņa elektrisko pretestību, kā rezultātā vājinās virpuļstrāvu stiprumi. Šis process tiek fiksēts ar elektromagnētiskās strāvas devēju un tālāk atspoguļojas defektoskopa monitorā kā signāls. Analizējot iegūtos rezultātus, eksperts spēj raksturot defekta īpašības un to lokāciju attiecībā pret devēju.
Testēšanu ar virpuļstrāvu var veikt bez tieša mehāniska kontakta starp devēju un objektu.
Kontroli var veikt savstarpēji, ātri pārvietojot elektromagnētiskās strāvas devēju un/vai objektu.
Visvieglāk atklājamie defekti ir noguruma plaisas, kas ir orientētas perpendikulāri kontrolējamai virsmai.
Saņemiet jūsu vajadzībām pielāgotu piedāvājumu
Ieguvumi
Metodei piemīt augsts jūtīgums un ražīgums. Kontrole nav darbietilpīga.
Testēšanu var veikt arī nokrāsotam vai nolakotam objektam.
Virsmas raupjums ir gandrīz neierobežots (izmantojot pamatnes).
Virpuļstrāvas metode spēj atklāt defektus, kas ir aizpildīti ar korozijas produktiem un netīrumiem.
Normatīvās atsauces
LVS EN ISO 15549:2019 „Nesagraujošā testēšana. Testēšana ar virpuļstrāvu. Vispārīgie principi (ISO 15549:2019)”
LVS EN ISO 17643:2016 „Metināto šuvju nesagraujošā testēšana. Šuvju virpuļstrāvas testēšana ar kompleksās plaknes analīzi (ISO 17643:2015)”
LVS EN ISO 12718:2020 „Negraujošā testēšana. Testēšana ar virpuļstrāvu. Terminoloģija (ISO 12718:2019)”