Hlorīda joni, atrodoties dzelzsbetonā, var izraisīt būtisku tērauda stiegrojuma koroziju, kā rezultātā pazeminās betona mehāniskās īpašības - stiprība. Laika gaitā hlorīda joni nokļūst līdz tērauda stiegrojumam un uzkrājas tur līdz noteiktai koncentrācijai, savukārt skābekļa un mitruma klātbūtnē tiek sagrauta stiegrojuma stieņu metāla oksīda aizsargkārtiņa un sākas stiegrojuma korozija, ko veicina hlorīda joni.
Vispārīgā gadījumā hlorīda jonu koncentrācijas testa pamatnostādnes nosaka standarts LVS EN 14629, bet mūsu testēšanas laboratorijas darba procedūra „Hlorīdjonu satura noteikšana sacietējuša betonā” nosaka pamatprincipu hlorīda jonu satura noteikšanai sacietējušā betonā ar jonselektīvā elektroda metodi. Šī metodika ļauj noteikt hlorīda jonu saturu izteiktu procentos no cementa masas. Mērījumu rezultātā tiek noteikts brīvo (ķīmiski nesaistīto) hlorīdu jonu daudzums, kas, galvenokārt, ir stiegrojuma korozijas iniciators.
Ja hlorīda jonu saturs paraugā pārsniedz 0,4% no cementa masas, tas norāda uz būtisku stiegrojuma stieņu korozijas risku.
Ieguvumi
Rezultāti tiek iegūti ātrāk nekā testējot betona paraugus laboratorijā ar graujošajiem testiem un nodrošina pietiekoši augstu ticamību
Pārbaudes normatīvi
LVS EN 14629„ Betona konstrukciju aizsardzības un remonta izstrādājumi un sistēmas. Testēšanas metodes. Hlorīdu satura noteikšana sacietējušā betonā”
